LV
EN
DE
AT
CH
PL
CZ
RU
ES
GR
Toms Bowens/Bouens
Tomass Ambrosius Bowens (Thomas Ambrosius Bowen) piedzima 1916. gada 18. aprīlī, Austrālijas štatā Viktorijā, Brunsvikas pilsētā. Viņš nomira 66 gadu vecumā 1982. gada 28. oktobrī. Viņš bija trešais bērns un vienīgais dēls Viljamam un Norai Boweniem, kuri 1910. gadā emigrēja no Lielbritānijas uz Austrāliju.
Viņa vecāki bija ticīgi, darbojās arī Pestīšanas armijā un tādēļ bija ļoti viesmīlīgi pret visiem, kuriem bija vajadzīga palīdzība. Kopš agras bērnības Tomam vajadzēja savu gultu atdod šādiem palīdzības meklētājiem un tāpēc viņš ļoti agri iemācījies būt izpalīdzīgs arī pret trūcīgajiem.
Tā kā viņa tēvs pārāk daudz nedomāja par izglītību, Toms savas skolas gaitas beidza pēc astotās klases. Viņš sāka strādāt piensaimniecībā, turpināja savu karjeru kā palīgstrādnieks vērptuvē un visbeidzot strādāja par namdari, pārņemot sava tēva arodu.
1941. gadā viņš apprecēja Džesiju Maklīnu un pārcēlās uz Džīlongu, kur viņš vispirms pelnīja iztiku ostas darbos un pēc tam cementa rūpnīcā.
Tom Bowen bija ļoti sportisks, un pēc viņa ilggadējās sekretāres Renē Horvūdas stāstītā, cīņa bija vienīgais sporta veids, ar kuru viņš nenodarbojās. Viņš labprāt gāja peldēt un braukt ar riteni, sestdienu pēcpusdienas pavadīja kā šķīrējtiesnesis kriketa laukumā un, kad kļuva vecāks, deva priekšroku zāliena boulingam. Turklāt Toms Pestīšanas armijā vadīja jauniešu sporta klubu. Kā sajūsmināts sporta fans viņš daudz stundu pavadīja spēlējot futbolu, kur izmantoja iespēju novērot masierus viņu darbā. Tad viņš pats sāka masēt ievainotus futbolistus, un turklāt mācījās no Ērnija Zandersa (Ernie Saunders), plaši pazīstama Melburnas terapeita. Abi vīri apmainījās pieredzēm, kas savstarpēji ietekmēja viņu darbu. Tom Bowen zināšanas par anatomiju ieguva no grāmatām un savu vienreizējo tehniku attīstīja, nenogurstoši eksperimentējot.
Strādājot cementa rūpnīcā, viņš iepazina Stenu Horvūdu (Stan Horwood), kurš ielūdza Tomu pēc darba beigām uz savām mājām vingrināties savā tehnikā. Stena Horvūda sievai Renē tajos laikos piederēja veiksmīgs frizieru salons un viņa apspriedās ar Tomu par uzņēmuma jautājumiem. Pēc vīra Stena nāves viņa kļuva par Toma sekretāri.
50. gadu sākumā Toma sieva cieta no astmas smagā formā un tāpēc bieži devās uz slimnīcu. Īpaši viņai Toms izveidoja speciālas kustības, ar kurām viņš ārstēja savu sievu katrā astmas lēkmes gadījumā. Viņš arī izveidoja īpašas uztura vadlīnijas, pateicoties kurām nebija vairs vajadzīga uzturēšanās slimnīcā.
Toms bija zināms ar to, ka viņš nav prasījis samaksu no tiem cilvēkiem, kuri nevarēja atļauties maksāt par ārstēšanu. Tā vietā viņš veica barterus pret citiem pakalpojumiem. Kad apprecējās Toma otrā meita, viņam nebija vajadzīgs izdot naudu svētku galdam, kāzu automobilim vai fotogrāfam. Pat viņa paša bēres bija bezmaksas, jo viņš bija palīdzējis bēru rīkotājiem.
Tom Bowen karjera sākās, kad viņš ārstēja savus fabrikas kolēģus. No 1959. gada procedūras viņš veica savu draugu Horvūdu mājās. Drīz pēc tam viņš uzteica savu dienas darbu, īrēja praksi un par sekretāri pieņēma darbā Renē. Viņš dēvēja sevi par osteopātu, tas bija apzīmējums, kas tajos laikos nebija precīzi definēts. Kad viņš vēlējās reģistrēt savu darbu, viņam paskaidroja, ka tas nav vajadzīgs. Pat bez reklāmas viņa prakse auga ļoti strauji. Viņš ārstēja ne tikai personas, bet arī dzīvniekus. Viņš īpaši mīlēja dzīvniekus un intuitīvi juta, kā viņiem trūkst. Viņam atkal un atkal nācās pārcelties, kamēr trešā un pēdējā prakse atradās Villamantas ielā (Vilamanta Street).
Viņa labās slavas dēļ cilvēki nāca no malu malām, lai viņus aprūpētu tikai Toms. Viņš strādāja divās telpās, katrā telpā bija divas kušetes. Tā viņš varēja vienlaicīgi ārstēt radiniekus, kuri savlaicīgi varēja atrasties vienā telpā. Trešajā telpā sestdienās viņš par brīvu ārstēja visus futbolistus. Svētdienu priekšpusdienā viņš apmeklēja Džīlongas (Geelong) cietumu, lai tur ārstētu cietumniekus. Kā atzinību par savu palīdzību no policijas direkcijas viņš saņēma apbalvojumu.
Tom Bowen darba laiki bija no 9 līdz 11 rītā no no 14 līdz 16 pēcpusdienā, tā aprūpējot apmēram 30 personas. Katrs klients ierodoties saņēma numuru. Vakaros viņš devās mājas vizītēs pie cilvēkiem, kuri nevarēja atnāk uz viņa praksi. Maksimālās slodzes laikā viņš mēdza ārstēt līdz pat 100 klientiem dienā. Sākumā visi klienti tika ārstēti gultā. Tikai pēc 20 prakses gadiem viņš pirmo reizi ieraudzīja hidraulisko masāžas galdu un uzreiz pasūtīja divus tādus.
Tom Bowen bija ar ārkārtīgi plaša sirds. Viņš neņēma naudu no invalīdiem, bērniem, grūtniecēm, nabadzīgajiem un futbolistiem.
Toms un Renē
Kad 70. gadu beigās diabēta dēļ viņam amputēja kāju, viņa praksi vadīja divi viņa skolēni. Tiklīdz Toms sāka justies labāk, viņš atsāka strādāt kā parasti, tomēr sākumā tikai no ratiņkrēsla un vēlāk ar protēzi. Apbrīnojamā veidā viņš ārstēja 14 klientus stundā un attīstīja aizvien jaunas kustības, lai palīdzētu individuāli katram klientam novērst problēmas. Dažreiz agrās rīta stundās Toms zvanīja Renē Horvūdai (Rene Horwood), lai paziņotu, ka atradis noteiktam klientam kustības procedūrai.
Tā kā Toms pēdējos gados slikti dzirdēja, viņš lietoja dzirdes aparātu. Ar savu sekretāri Renē Horvūdu (Rene Horwood) viņš bieži komunicēja tikai, lasot no lūpām. Dažkārt Toms pat izslēdza savu dzirdes aparātu, jo viņam traucēja skaņa ,vai ja viņš nevēlējās komunicēt. Saviem palīgiem viņš izveidoja pirkstu zīmju sistēmu, lai spētu dot norādījumus, piem., pagriezt klientus, palīdzēt tiem piecelties, norunāt jaunu termiņu.
70. gados valdība ieviesa reģistrēšanās pienākumu hiropraktiķiem, dziedniekiem un osteopātiem. Tom Bowen vēlējās reģistrēties kā osteopāts. Lai gan viņš izcili izpildīja praktiskos priekšnosacījumus, viņu noraidīja, jo Tomam nebija atzītas akadēmijas diploms. Toms bija ļoti vīlies, jo tādēļ viņa klienti no apdrošināšanas neieguva atpakaļ naudu.
Tom Bowen bija īpašs talants atpazīt problēmas cēloni, tāpēc viņš spēja veiksmīgi ārstēt ar mazāk kustībām. Ar savu palīgu katrā telpā viņš strādāja neticamā ātrumā. 1973. gadā Tomam bija ļoti liela prakse ar 88 % veiksmes koeficientu. 1975. gadā valdība veica pētījumu par alternatīvām terapijas metodēm (WEBB REPORT). Tika noteikts, ka ik gadu Tom Bowen strādāja ar 13 000 klientu.
Daudz cilvēku vēlējās mācīties no Tom Bowen. Daži palika vienu dienu, daži mazliet ilgāk, lai skatītos, kā Toms strādā savā praksē. Toms bija ļoti izvēlīgs, kam tika atļauts viņu vērot. Galu galā tās bija tikai 6 personas, kuras pilnībā iemācījās viņa tehniku. Šim mācību laikam vajadzēja aptvert vismaz divarpus gadus vienu dienu nedēļā. Šos 6 skolēnus viņš dēvēja par saviem “zēniem ” („boys”). Savos jaunākajos atklājumos un uzlabojumos viņš vienmēr dalīja ar saviem skolēniem, līdz pat savai nāvei 1982. gadā.
Kad pirmais Tom Bowen mazbērns nāca pasaulē ar invaliditāti un Toms nespēja palīdzēt, viņš bija ļoti apjucis. No tā visticamāk arī radās viņa vajadzība palīdzēt invalīdiem. Toma prakse reizi divās nedēļās sestdienas priekšpusdienā bija atvērta invalīdiem bez maksas. Kāds draugs un daži viņa mācekļi palīdzēja, un divi mācekļi šīs procedūras vadīja vēl 12 gadus pēc Toma nāves.
Viņa BOYS bija Osvalds Renčs (Oswald Rentsch) (masāža), Kīts Deiviss (Keith Davis) (hiropraktiķis), Kevins Neīvs (Kevin Neave) (hiropraktiķis), Nigels Lovs (Nigel Love) (osteopāts), Romnijs Smītons (Romney Smeeton) (hiropraktiķis), Kevins Raiens (Kevin Ryan) (osteopāts). Viņi pavadīja laiku ar Tom Bowen dažādos Toma karjeras posmos. Šie 6 vīri profesionāli nodarbojās veselības jomā savās praksēs, kad uzzināja par Tom Bowen.
Pirmais no BOYS bija Osvalds Renčs (Oswald Rentsch). Viņš bija masieris un satika Tom Bowen 1974. gadā Adelaidē (Adelaide) konferencē par alternatīvām dziedināšanas metodēm. Pieklājības pēc viņš teica Tomam Bowenam, ka labprāt no viņa mācītos, brīnumainā kārtā Toms šo piedāvājumu pieņēma un uzreiz vienojās ar savu sekretāri, ka Osvalds Renčs nākamajā trešdienā sāks pie viņa mācīties.
Tā kā ceļš līdz Toma Bowena praksei Džīlongā (Geelong) bija vairāk nekā 2 stundu garš, Osvalds patiešām nedomāja novērot viņu ilgāk par vienu reizi. Tomēr viss notika citādāk. Osvalda sieva Elaina (Elaine), kura bērnībā cieta no smaga kakla skriemeļa ievainojuma, kļuva par Bowena pacienti. Jau pirmajā procedūrā viņš Elainai teica, ka paies 6 mēneši, līdz viņas spranda atkal būs kārtībā. Divarpus gadu garumā Osvalds un Elaina devās pie Toma Bowena, līdz viņi paši Hamiltonā (Hamilton) atvēra savu praksi. Kā piemērs bija Toma Bowena prakse, Toms apmeklēja Elainu līdz pat savai nāvei un koriģēja viņas kustības. Osvalds dokumentēja Toma darbu, Toms savukārt koriģēja viņa attēlus un bildes.
Četrus gadus pēc Toma Bowena nāves Osvalds un Elaina uzsāka savu pedagoģisko darbību: 1986. gadā notika viņu pirmais kurss Pērtā (Perth ), viņi pasniedza tehniku iemācāmā formātā. Vispirms Osvalds sazinājās ar piecām personām, kas arī bija tieši mācījušās no Toma Bowena. Neviens no viņiem nebija ieinteresēts pasniegt kursus, jo bija ļoti nodarbināti savās praksēs.
Trīs no viņiem (Kīts Deiviss, Nigels Lovs, Romnijs Smītons) vēlāk apmeklēja Renča kursus, viņi vēl aizvien nebija ieinteresēti pasniegt, tomēr apstiprināja, ka BOWENA darbs tiek interpretēts pareizi.
1987. gadā Osvalds un Elaina Renči nodibināja Osvalda Renča Austrālijas Bowen akadēmiju (Oswald Rentsch BOWEN Therapy Akademie of Australia). Nākamajos gados Osvalds un Elaina izplatīja oriģinālo BOWEN® tehniku ar BOWENA terapijas akadēmiju, pa to laiku viņi apmācīja vairāk nekā 100 instruktorus visā pasaulē.
Kopš BOWEN Therapy Akademie of Australia dibināšanas 1987. gadā ir izveidotas arī 12 nacionālās biedrības, kas pārstāv BOWEN terapijas akadēmijas biedrus.
Jo atpazīstamāka kļuva BOWEN tehnika, jo biežāk radās arī plaģiāti Austrālijā un visā pasaulē, kuri tomēr līdz nepazīšanai atšķīrās no oriģinālās Bowen tehnikas un nebija nekāda sakara ar BOWENA terapijas akadēmijas vadlīnijām.
BOWENA terapijas akadēmijas mērķis un uzdevums ir nodot tālāk BOWEN® tehniku tās oriģinālajā veidā ar kvalificētu instruktoru palīdzību un nodrošināt, lai tā tiek saglabāta neviltota nākotnes paaudzēm.
Oriģinālam nav aizstājēja.
Par personām: 2002. gads
- Osvalds un Elaina Renči ir BOWEN terapijas akadēmijas direktori un vada pirmkārt seminārus BOWEN praktiķiem ar priekšzināšanām.
- Kīts Deiviss, Romnijs Smītons vēl aizvien strādā savās praksēs.
- Kevins Nīvss ir pensijā.
- Nigels Lovs ir miris.
- Kopš 1998. gada Kevins Raiens pasniedz 16 stundu kursu osteopātijas studentiem Melburnas Universitātē.
- 2001. gadā Renē Horvūda savā 93. dzimšanas dienā pārcēlās uz veco ļaužu pansionātu, un nomira 2002. gadā.